***

nesaki
saki nezinu kur palikt
vakar aprakām
pēdējo patiesību
iemetām un atiet
tagad vaļā visi ceļi
nespļauj ja negribi

un ja negribas tev
ne uz vienu nospļauties
tad droši vari iet
un nodot sevi desās
būs bez zudumiem

***

zilonis nāk paskatīties
kā mēs dzīvojam
tīri nekas šis saka
un uztaisa baigo čupu
manas vannasistabas vidū
tā jau ir - šim tualete
ir par mazu - es
saprotu un neapvainojos
un sēžu viens
sveša ziloņa sūdos
lai citi domā ko grib
uzvāru zupu vecajā
lietusmētelī un maz
pazmazām izleju
garāmgājējiem uz galvām
un jūtos vairāk paēdis
kā no piecām bļodām
karbonādes (tukšām
vai pilnām vienalga)

***

kails stilbs bez
konteksta parādās
vannasistabas durvīs
lai mani nevainīgi
paāzētu - man taču
nav vannasistabas

***

nekur
neviens
nekas
dzer manā klātbūtnē
vai atbūtnē
vienmēr
viņam vienalga
man arī

nekad
neviens
neko
klusēt ir galvenā māksla
un mums nav
vienalga ko spriest
nekad
vai ne vienmēr

***

notiek
arī tu notiec
nenāc jau ilgi
es neesmu tu
zaļš koks un
vārdi tāpēc ka tie skan

***

es jūtu nāk augšā
melns mākonis
tāpēc jāraud nav
viss tērauds ir

melna tēja
melnu mūžu rada
vai dzeju
gribu tēju vienmēr

***

muļķi nāk
pa manām durvīm
gaidu tos
tie
labi cilvēki tie
man tiem ir ko sacīt

***

pastāv zināmas cerības
ka tu neaizmigsi
cerības ir
pēc grāmatas biezuma
spriežot
un es rakstīšu vēl

***

pilsēta vējo vājprātā
pilnīgā
un man ir miers
šeit

***

šurp ļaudis
prieki sākas
man ir labi un jums
arī būs
tu domā
es nedomāju
es vienmēr domāšu
par tevi
bet tikai man ir
tevi vēl jādefinē
vismaz es
tā ceru domāt

***

eh nāc un skaties
cik ļoti man ir grūti
gaidīt ir grūti
un zināt ka nav vērts

***

tūlīt es izdomāšu
zvēru kura nav
bet mums būs
jauks
citiem nejauks
viņš
zvērs
ļauns un briesmīgs
startē agri no rīta
ļaunojas līdz pat tai vietai
kur tam jānokļūst
un mums kopā ar viņu

***

lai jau tas ļaunais
bet dažreiz
es aizmirsu ko gribēju
teikt
nuja tas ļaunais
dažreiz traucē būt

***

varbūt tas tikai joks
bet ne visai tik
nu saprotams
ir arī cilvēks
tas varbūt ne viss ir joks
kaut kur ir viņa cilvēks

***

šie cilvēki dīvainie
vienmēr rada aizdomas
ej neej zini
kas jauns ir pasaulē

***

zinu bet varbūt nezinu
un kam par to daļas
es tikai
varbūt meklēju cilvēkus
kas līdzīgi man
kas varbūt arī
meklē
pat nezinu ko
pietiek ar to ka meklē
varbūt atrod
es nē
es jautāju
bet kam
tas

***

nostaļģisks sabrukums
visapkārt bet
tas mūs nav nekad
uztraucis
zvērzobji un citi
nāk un stāsta
nekas nav līdzīgs
nekam kas varētu būt
to vērts

***

kāpēc uztraukties
jebkad
ir vīns un citi
stresa noņemšanai

***

bet tas nekas
sirdsapziņa
nejaukā
neliek miera
uzmācas
ak viņa
pat nezinu ko
īsti grib no manis

***

viss beidzies
nāks atkal tie
kurus vēlos
kam ir un būs
galvenais
vienkārša forma
nesapratnē

***

nākotne mums nav
paredzēta atkal
viss ir izdzimums
slāpē to
kas tev šķiet
doma
vecie vilki sola lietu
bet ilgi būs jāgaida
tagad ir tikai sniegs
smejies kā vienmēr
un semantika nelīdzēs
tikai līkais zaļo
ritinās plūst skan
atkal un atkal
nobeigtība
gan jau varbūt var
ienākt šeit kāds
bet laikam nē

***

trīskārša doma
kā citronu koks
nesmejies par mani atkal
domā ka dzirdu
kaut nezinu
galvenais ir virspusē
to nedzird nekad
smiekli dūmos skan
vajadzības nav

***

lēni bet
ar pārsitieniem
viss notiek uz priekšu

***

nāves gaisma
saprotama un tuva
apskalo manas salas krastus
nepatīkamas lietas
šodien jāsaka sev
atkal
tu nāc un domā
ka tā vajag
gluži maldīgi
pat nezinu
kur būs kas

***

jā un nenāc lūdzu
tu esi cita paaudze
negribu atmiņas
ne par ko
arī par to kas nav noticis
nesaprotama izvēle
visu aprakstīt
izlabot saprast

***

kāpēc ne viņš saka
nober pelnus uz grīdas
pasmejas vēl
nāc klajā
saki jaunas lietas
nelauz gultu atkal
skatoties vien var
sajukt citur skanēt
pārāk plānas sienas

***

logā cits mūlis
bet ļoti līdzīgs tev
kā melnā spogulī
nesmej atkal bezjēgā
teiksmainais lidoni
šeit ir pārāk maz sapratnes
raugos atkal tēlos
tie grib ēst mani
visu citu arī
skan izplatījumā
teiksma par seno zvēriņu
jūs neesat viņa cienīgi

***

par vēlu raudāt
un tev arī nepiestāv
neskaties man acīs
vismaz ne tā
vienalga kādā krāsā
tikpat tās nav tavas acis
kam tās pieder

***

tas ir nekas ko nozīmē
tev nav jālasa
murgi manā pusē
nedomā slikti
labāk vispār nedomā

***

kad ne dievu ne cilvēku vārdus
neraksta ar lielajiem burtiem
es eju viens ārā vētrā

tikai gārņi raugās laimīgām acīm
un vēsts tiem viena
nav nevienam vārda šodien

mutē rūgta garša
laikam vējš sapūtis spalvas
grūti elpot gārņu vētrā

***

godīgi
rakstīt nevar
vismaz es

dziesmas ir dzejas
noformējums
pārējais sūdi

klusi vārdi
nāk no manis
ar grūtu muti
tu nāc šurp

***

tavi tēli gaisā
ir ēteriskas atbūtnes
čalo skaļā vējā
zeļ tracinot
zvērs nāk
un atklāj savu sirdi

***

atkal visiem zaļas galvas
nesaprastas nenolauztas
ne jau šeit ir tavas mājas
nekāp kalnā apstājies
apstājies un apskaties

tu gaidi
kad sejā tev iepeldēs siens
un domā
ka sevī tu esi viens

***

spēlēsim visu ko tu vēlies
bet ar maniem noteikumiem

tu saki
bet tālāk vairs nav interesanti
spēlēsim vēlreiz

***

vārdu vārdi citas lietas
neplēs mani divkārt
paldies
izmests no spēles
nevajadzīgs šeit
bet varbūt tur
tur ir tā vieta
kas tevi ievieš
varbūt sāksi saprast
nu jā
diezin vai

***

meklējumi kā jaunā mājā
visviedais apskatnieks klusē
jau ierītās dziļumbumbas
dara tā lai es runāju
varbūt

divkārši garāmejošā interese
un vēl tikpat jaukas
varbūt arī interesantas
konstrukcijas šogad
iespējams

klusi klusi varētu domāt
ka tu dusi bet
nē nē tas ir kas cits
tur ir vēl daudz labu nelaimju
lietošanai

***

jēga varbūt ir tam kas ir
bet pierādīt to grūti
bļaustīgs sviests un
nekomerciāla izlikšanās
vadmotīvs gana labs

***

saņemies draudziņ
man nāk smiekli
tos nevienam nevajag
bet tevi arī

***

nošaut mierā
lai netraucē
kā nu
kā lidotāji piemēram
miers
nav neviena
un zināma
vai varbūt nezināma
piepūle
bet nošauts miers beigās

***

vārdu vārdi citas lietas
neplēs mani divkārt
paldies
izmests no spēles
nevajadzīgs šeit
bet varbūt tur
tur ir tā vieta
kas tevi ievieš
varbūt sāksi saprast
nu jā
diezin vai

***

nāc tuvāk
vēl tuvāk
man ir slikta redze
vēlos tevi aptaustīt
tu jau arī to vēlies

***

ir tik labi iegrimt sevī
labi čau
es iegrimstu

Pēcdienas murgi

vārds tavs
kā zvaigzne mirdz
tik debesjuma nav
un nevajag
ir neuztraukties vērts
skatīties tur
kas paliek pēdās
jo labāk tā
vairs nevar būt
un skaties sevī
redzi vārpas
melns ne melns
viss labs kas
labi sākts
un nedomā
it ne par ko
tik klausi
visu kas tev prātā nāk
uz zaļā krāsā
redzi to

aiziešana nekurienē ir vienīgā iespēja būt. Mēs jau nemaz neesam nekādi nieka zvēri, kuriem būtu pilnīgi noteikti jādodas nekurienē. Tas vienkārši ir tāds stils - labāk būt nekurienē, nekā šeit uz vietas. Patiesībā, tas ir gluži saprātīgi - un kāpēc gan? Iedzert ir teju vai mūsu sakraments (iekavās speciāli ļaunvēļiem - padomājiet, kas būtībā ir sakraments). Un te nu mēs atkal nonākam pie tā paša - pie nekā. Nu jā, nekas ir daudz reālāks un tā ir arī fiziskāka mērvienība, nekā kaut kas. Esi mierīgs, esi vienmēr mierīgs, mans mīļotais nekas. Nekas ir visam priekšnoteikums, lai cik tas arī nebūtu smieklīgi.

pašpietiekams un sekvenciāls
un nelaimīgs turklāt
un nopērt arī to būtu vērts
bet nav jau ko
un ir tāda vieta
uz kuru vajag aiziet
vismaz tev noteikti

guli guli neraudi
nerausties un esi mierīgs
pārvietojies klusiņām
tā lai sliktie neredz

dienās kad nāc bezgala tu
un dienās kad pat tā nav
es iešu skatīšos
kur tavas kurpes sienās
vai viņas tiešām ir sienās
vai tāpat vien tikai sienās
atsienas vai mūri veido
mūri to pašu kas
citiem un mums apkārt

ir būt jāsaka
zaļkājīte trīsgalvīte
mūsu miera mārupīte

klusē
būs citi vaidi
tajās pašās
tevis domātajās vietās

es esmu mierīgs, pilnīgi mierīgs. Viņš sev to atkārtoja jau kuro reizi, bet ārēji tas izpaudās maz - trīcošas rokas un seja kā notrenktai lapsai. Kaut kur jau es došos, bet es nezinu, kur.

Es spēlēju muļķi

esmu beidzot nonācis līdz tam lai teiktu es esmu sev
interesanti kā slieka locījās todien

esi sevī viens un vienuviet
dzīvnieciski varbūt labāk kā todien sanāks dažkārt šķērsām
un viss izšķendējas kā jau daždien
mašīneļļa tavās plaukstās kā domuzīme
ieriesiens
pārliecinošs jā
sēdi līdzās kā mierīgs tas
nu tas

jā mēs arī

platām mutēm visu tveram
nez kāpēc
un tagad dzīvot atpakaļ
gaitā uzņemot citus
uz tavām lūpām kā kukaiņus vai sienāžus vai vēl kādus vau
vau vau vau

labrīt paldies nenāciet atpakaļ
jautājiet savādāk un no citas puses

mani sauc jānis un es arī spēlēju ģitāru bet dažkārt muļķi

***

nedzirdīgas atraugas
pēcdienas miegs
un tu
kā vienuviet noteikts labrīts

***

nerīsējamais
zaļi krāsojamais
todien
ar ne sākās visi vārdi
nezin kāpēc
kurmet šodien labāk nē